Lanolīns ir dabiska viela, ko ražo aitu tauku dziedzeri. Tā galvenā bioloģiskā funkcija ir aizsargāt dzīvnieka ādu un to klājošo vilnu no mitruma, vēja, saules gaismas un citiem vides faktoriem.

Funkcionāli to var salīdzināt ar cilvēka sebumu. Līdzīgi kā cilvēka ādas dabiskais lipīdu slānis, lanolīns ir atbildīgs par atbilstoša ādas virsmas mīkstināšanas un aizsardzības un aizsardzības līmeņa uzturēšanu.

Nosaukums “lanolīns” ir atvasināts no latīņu vārdiem lana, kas nozīmē vilna, un oleum, kas nozīmē eļļa. Lai gan šis termins tiek lietots jau daudzus gadus, mūsdienu zinātne liecina, ka lanolīns nav ne klasiski tauki, ne tipiska eļļa. Tas ir ārkārtīgi sarežģīts ķīmisko savienojumu maisījums, kura struktūra ir atbildīga par tā unikālajām īpašībām.

Aitas vilnā lanolīna saturs var būt no dažiem līdz vairāk nekā divdesmit procentiem no vilnas masas. Šis daudzums ir atkarīgs no tādiem faktoriem kā aitu šķirne, vides apstākļi un lopkopības metode.

Kā iegūst lanolīnu?

Lanolīna iegūšanas process sākas pēc aitu cirpšanas. Lanolīns tiek iegūts vilnas mazgāšanas un tīrīšanas procesā. Pretēji izplatītajam uzskatam, lanolīna ieguve nekaitē dzīvniekiem un notiek kā dabiska vilnas izmantošanas procesa sastāvdaļa.

Pirmais produkts, ko iegūst no vilnas, ir tā sauktie vilnas tauki – lanolīna neattīrīta forma, kas satur daudzus dabiskas un vides izcelsmes piesārņotājus. Papildus pašam lanolīnam tas satur arī augsnes, putekļu, minerālsāļu, organisko vielu un citu no vilnas iegūtu sastāvdaļu atliekas.

Iegūtais materiāls vēl nav piemērots kosmētikas vai farmaceitiskām vajadzībām. Tikai daudzpakāpju attīrīšanas process ļauj iegūt lanolīnu, kas atbilst stingrajām mūsdienu kosmetoloģijas un farmācijas kvalitātes prasībām.

2.Kas īsti ir lanolīns un kā to iegūst?